Karls Abrahams Hunniuss

Carl Abraham Hunnius
Bergfeld
Fra Mare Thalasso Spa

Zinātniska un apzināta pieeja jūras dūņām kā ārstnieciskam līdzeklim, tāpat arī visā Krievijā pazīstama kūrorta radīšana Hāpsalā ir saistīta ar medicīnas doktora Karla Abrahama Hunniusa (Carl Abraham Hunnius) vārdu.

K. A. Hunniuss piedzima 1797. gada 3. augustā (pēc vecā stila 23. jūlijā) Tallinā vācu izcelsmes lieltirgotāja ģimenē. Viņa tēvs nāca no Magdeburgas un bija slavenā teoloģijas profesora Egidiusa Hunniusa, kurš cīnījās par Lutera mācību, pēctecis. Vispārējo izglītību Karls Abrahams ieguva Tallinas domskolā, bet no 1815. līdz 1819. gadam viņš Tartu Universitātē studēja medicīnu.

Ierašanās Hāpsalā

1820. gadā tikko universitāti beigušais K. A. Hunniuss kļuva par toreizējā Hāpsalas apriņķa ārsta G. Prinča palīgu un invalīdu slimnīcas vadītāju. Gadsimta sākums Krievijai bija kariem bagāts. Lai gan Hāpsalu tas tieši neskāra, karadarbības atskaņas atnāca arī līdz tai – lielākā daļa invalīdu slimnīcas pacientu bija bijušie karavīri, kas tagad bija savainoti un slimi kara veterāni, kuriem vajadzēja ārstēšanu un apkopšanu.

Acīmredzot arī dr. Hunniusa pamatdarbs sākumā bija saistīts ar tā laika armijas lazareti un kara invalīdu ārstēšanu. Līdzās pamatdarbam viņam vajadzēja sniegt medicīnisku palīdzību arī vietējiem iedzīvotājiem.

Nopietna zinātniskā darba sākums

K. A. Hunniusam bija interese ne tikai par praktisko darbu, bet arī par zinātniskām problēmām, un jau 1821. gadā viņš Tartu Universitātē aizstāvēja disertāciju, kurā aplūkoja tajā laikā Igaunijā salīdzinoši izplatītos ādas strutainos iekaisumus, kas bieži izraisīja vispārēju asins saindēšanos un daudzkārt beidzās ar nāvi. Viens no latīņu valodā uzrakstītās disertācijas „De morbo: Sinni wil (blaue Blatter) nominato, carbunculo quodam Esthonia rusticis endemo“ eksemplāriem mūsdienās glabājas Lēnemā novada muzejā. Toreizējie Tartu Universitātes mācībspēki viņa disertāciju uzskatīja par vienu no svarīgākajiem un pamatīgākajiem to gadu pētījumiem.

Pēc veiksmīgas disertācijas aizstāvēšanas jaunais medicīnas doktors cerēja dažus gadus pastrādāt ārzemēs, taču saspringtais darbs invalīdu slimnīcā un par apriņķa ārsta palīgu un vēlāk arī par apriņķa ārstu Hunniusam lika no šī nodoma atteikties. Tikai 1845. un 1847. gadā viņam izdevās aizbraukt uz ārzemēm, lai papildinātu zināšanas savā specialitātē.

Ceļš pie ārstnieciskajām dūņām

Savā ikdienas ārsta darbā jaunais, talantīgais medicīnas doktors meklēja arvien jaunas iespējas, kā palielināt ārstēšanas efektivitāti. Viņš izrakstīja oriģinālus zāļu maisījumus un ieteica peldēm izmantot Hāpsalas līča jūras ūdeni, kas šeit tika piekopts jau kopš 1805. gada.

Jau ierodoties Hāpsalā, Hunniuss ļoti ieinteresējās par vienu ārstniecības metodi, par kuru medicīnas grāmatās nekas nebija rakstīts un ar kuru izglītoti mediķi nebija nodarbojušies, bet ko vietējie cilvēki labi pazina un arī visai plaši pielietoja.

R. Kaulica-Nīdeka 1930. gada grāmatā „Hapsal, ein nordisches al fresko“ ir aprakstīts, kā dr. Hunniuss esot iepazinies ar Hāpsalas jūras dūņu atveseļojošām īpašībām. Ikdienas ārsta darbs viņu bieži vien aizveda arī pie nabadzīgajām piekrastes zvejnieku ģimenēm. Kādā šādā vizītē viņš ievēroja vecu zvejnieku, kurš savas basās kājas turēja saulē uzsilušās dūņās. Uz jautājumu, ko viņš dara, vecītis atbildēja, ka viņam ir reimatisms un ka kāju turēšana siltās jūras dūņas viņam sniedz atvieglojumu. Dr. Hunniuss ķērās pie lietas zinātniskas izpētes. Pirmos eksperimentus viņš izdarīja ar saviem slimniekiem un vietējā garnizona karavīriem. Vairāku slimību gadījumā ārstēšanas rezultāti bija pārsteidzoši labi un, balstoties uz gūto pieredzi, dr. Hunniuss ķērās pie dūņu izmantošanas indikāciju un metodikas radīšanas. Viņš ieteica veikt lokālas dūņu ietīšanas, vannas (atšķaidītas ar siltu jūras ūdeni), masāžas un inhalācijas. Procedūrai sekoja silta vanna ar jūras ūdeni.

Hunniusa dūņu un jūras ūdens ārstniecības sarakstā atrodas pārdesmit slimību, starp kurām ir arī tādas, kuru ārstēšanā, raugoties no mūsdienu medicīnas viedokļa, dūņas nepalīdz. Līdzās klīniskajiem novērojumiem viņš veica arī vienkāršākus dūņu sastāva ķīmiskos pētījumus.

Pirmā Hāpsalas dūņu dziednīca

1825. gadā pēc dr. Hunniusa ierosmes un viņa vadībā par vietējā progresīvā grāfa Magnusa De la Gardijas līdzekļiem Hāpsalā tika izveidota pirmā ūdens un dūņu dziednīca, kas atradās tagadējā Suur-Liiva ielā.

Tā kā grāfa De la Gardijas Zviedrijā dzīvojošie radinieki viņu un viņa sievu sāka zobojoši saukt par pirtniekiem, grāfs jau dažus mēnešus pēc dziednīcas pabeigšanas to pārdeva aptiekāram Francim Heinriham Brašam.

Piedzimst tēva darba turpinātājs

Tagad, raugoties atpakaļ, nozīmīgs šķiet arī tas fakts, ka tā paša gada 28. martā Hunniusu ģimenē piedzima dēls Karls Arturs, kurš kļuva par sava tēva mūža darba turpinātāju. Dr. Hunniusa ģimene dzīvoja lielā mūra mājā, kuras tagadējā adrese ir Karja iela 6. Nams agrāk piederēja Ungerniem-Šternbergiem, un acīmredzot bija Karla Abrahama kundzes baroneses Aleksandras fon Ungernas-Šternbergas pūrs.

Šajā namā ir apmetušies vairāki nozīmīgi cilvēki. Mūsdienās vispazīstamākais no tiem laikam būs medicīnas profesors Nikolajs Pirogovs, kurš galvenokārt ir pazīstams ar to, ka pirmais sāka izmantot ģipsi lūzumu ārstēšanai un ētera narkozi. Kā liels savas nozares speciālists Pirogovs ieteica dūņas izmantot pēcoperāciju ārstēšanās posmā.

Dūņu ārstniecības un Hāpsalas slava arvien pieaug

Daudzi Tartu ārsti un universitātes mācībspēki bija sajūsmināti par jauno ārstniecības veidu un uzskatīja to par ļoti perspektīvu.. Iespējams, ka Hāpsalas vārds kļuva pazīstams Pēterburgas augstākās aristokrātijas aprindās, pateicoties caru Nikolaja I un Aleksandra II privātārstam Filipam Jakobam Karellam, kurš bija nācis no Igaunijas. Kūrorta slavu palīdzēja vairot arī K. A. Hunniusa ar Hāpsalu iepazīstinošie raksti, kurus viņš sūtīja galvenokārt Pēterburgas laikrakstiem.

K. A. Hunniusa sabiedriskais darbs

1830. gadā dr. Hunniuss kļuva par apriņķa ārstu, un viņa darba lauks kļuva vēl plašāks. Neraugoties uz to, līdzās pamatdarbam viņš kā pilsētas padomnieks nodarbojās arī ar vairākiem izglītības un sociālajiem jautājumiem. 1839. gadā pēc viņa iniciatīvas Hāpsalā tika atvērta skola ar igauņu mācībvalodu. Tiesa, aiz igauņu skolas dibināšanas varēja stāvēt arī Hāpsalas apriņķa skolu inspektors Aleksandrs Heinrihs Neuss, kurš bija viens no pirmajiem igauņu tautasdziesmu pētniekiem.

Vēlāk Hunniuss organizēja ziedojumu vākšanu no pilsētas turīgākajiem pilsoņiem un vasarnīcu viesiem un par iegūto naudu nopirka kroga ēku, kurā 1844. gadā tika izveidota trūcīgo aprūpes iestāde. Nams atradās tagadējās Tallinas un Lihulas šosejas krustojumā, kur tagad ierīkots stāvlaukums.

Valsts atzinība par mūža darbu

Kā laipns un atsaucīgs ārsts un aktīvs sabiedriskais darbinieks Hunniuss bija ieguvis lielas pacientu un arī visas Hāpsalas iedzīvotāju simpātijas, un viņa sasniegumi nepalika nepamanīti arī augstākās aprindās. 1838. gadā Hunniusam tika piešķirts valsts padomnieka tituls un viņš tika iecelts muižnieku kārtā.

Hāpsalas jaunā un modernā dūņu dziednīca

1845. gadā nomira K. A. Hunniusa dzīvesbiedre, tomēr gads nesa arī priecīgus notikumus. Ar Sūremeisas barona Ungerna-Šternberga finansējumu tika izveidota jauna, laikmetīga dziednīca, kura atradās tajā rajonā, kur pašlaik uzstādīts K. A. Hunniusa krūšutēls. Dziednīcas iekārtošanā izmantoja dr. Hunniusa ceturtdaļgadsimta laikā praktiskajā ārstniecības darbā iegūto pieredzi un visas jaunākās medicīnas sniegtās iespējas. Šī dziednīca pēc sava modernā iekārtojuma un ārstniecības organizācijas laikmetīguma varēja sekmīgi sacensties ar jebkuru tā laika ārzemju dūņu un ūdens dziednīcu.

Kopš 1948. gada Hāpsalā darbojās divas modernas dūņu un balneo ārstniecības iestādes. Abas bija dibinātas pēc K. A. Hunniusa iniciatīvas un darbojās vēl daudzus gadus pēc viņa nāves.

Dzīves ceļa noslēgums

1851. gada aprīlī ārstu Hunniusu izsauca pie slimas no Pēterburgas atbraukušas meitenes. Acīmredzot viņai bija infekcijas slimība, jo drīz pēc vizītes arī ārstam pašam parādījās tādi paši slimības simptomi.

Neraugoties uz visām kolēģu pūlēm, K. A. Hunniusa dzīves ceļš pēc dažu dienu slimošanas aprāvās 10. maijā. Viņu apbedīja Hāpsalas vecajā kapsētā līdzās dzīvesbiedrei.

Par viņa sekotāju kā apriņķa ārsta amatā, tā arī kūrorta nozarē kļuva Karla Abrahama Hunniusa vecākais dēls Karls Arturs Hunniuss, kurš tāpat ir apglabāts Hāpsalas vecajā kapsētā līdzās tēvam.

Illa Parasa (Ülla Paras)
Lēnemā novada muzejs

FacebookTwitterGoogle+