Hāpsalas kūrorta vēsture

Keiser Nikolai II
Haapsalu kuurordi promenaad
Haapsalu kuurordi promenaad
Haapsalu kuurorti hüppelaud
Haapsalu kuurorti sõudeklubi
Haapsalu kuurorti ujuv veneetsia

Hāpsalas kūrorts ir Igaunijas vecākā dūņu ārstniecības iestāde, kas darbojusies bez pārtraukuma.

Kūrorta vēsture aizsniedzas 1820. gadā, kad uz Hāpsalu atnāca strādāt apriņķa ārsts Karls Abrahams Hunniuss (Carl Abraham Hunnius). Ārstējot vietējos iedzīvotājus, Hunniuss saskārās ar savdabīgu tautas medicīnas paņēmienu – dūņu ārstniecību. Dr. Hunniuss lika izpētīt jūras dūņu ķīmisko sastāvu un izmēģināja jauno dūņu ārstniecības metodi uz saviem radiniekiem un pacientiem.

Rezultāti bija ļoti pozitīvi, un daudzi Tartu ārsti un universitātes mācībspēki bija sajūsmināti par jauno ārstniecības veidu. 1825. gadā pēc dr. Hunniusa ierosinājuma Hāpsalas Ēslahta līča krastā tika uzcelta pirmā dūņu ūdens dziedinātava. 1845. gadā pie Tagalahta līča tika pabeigta otra, daudz lielāka un ērtāka, dūņu dziedinātava. Kūrortpilsēta ar saviem daudzajiem līcīšiem un saliņām kļuva par ļoti iecienītu vietu Pēterburgas bagātās muižniecības un Krievijas ķeizariskajās aprindās. Uz Hāpsalu baudīt klusumu un uzlabot savu veselību brauca cari Pēteris I, Aleksandrs I, Aleksandrs II, Aleksandrs III un Nikolajs II.

1867. gadā Hāpsalā vasaru pavadīja pasaulē slavenais krievu komponists Pēteris Čaikovskis, kurš šeit radīja vienu savas pirmās operas „Vojevoda“ daļu un klavieru ciklu „Atmiņas no Hāpsalas“.

Kūrortpilsētas burvestību sev atklāja arī slavenais krievu gleznotājs un teātra mākslinieks Nikolajs Rērihs. Viņa pēdējā apmeklējuma laikā 1910. gadā tapuši pazīstamie darbi „Aiz jūrām ir lieli kalni“ un „Varjagu motīvs“.

Igaunijas Republikas laikā (1918–1940) Hāpsala visu laiku bija populāra vasaras atpūtas pilsēta. 1938. gadā tika uzcelta liela, moderna sanatorijas ēka, un tā paša gada jūlijā šeit atpūtās 21 tautas pārstāvji. Bez profesoriem un mūziķiem šeit vasarās atpūtās arī augstas valsts amatpersonas un pazīstami uzņēmēji no visas pasaules.

Hāpsalā ir atpūtušies arī daudzi nozīmīgi Igaunijas valsts un kultūras darbinieki – Aino Kallasa, Frīdeberts Tuglass, Villems Grīntals–Ridala, Oskars Lutss u.c.

Pēc Igaunijas okupācijas sanatoriju darbība tika pārkārtota atbilstoši padomju likumiem. Tika paplašināta vēl Igaunijas Republikas laikā nodibinātā un arī pašlaik sekmīgi strādājošā sanatorija „Laine“. Uz šejieni sabrauca pacienti no visas Padomju Savienības.

Atkal neatkarību atguvušajā Igaunijā tika uzsākta Hāpsalas dūņu ārstniecības tradīciju atjaunošana.

1994. gadā sāka darboties atjaunotā sanatorija „Laine“, uz agrākās dziedinātavas „Bergfeldt“ zemesgabala izveidojās tāda paša nosaukuma neliela dūņu dziedinātava. 1997. gadā zem Paralepas priedēm tika pabeigts veselības un atpūtas centrs „Fra Mare“.

Hāpsala pastāvīgi visai pasaulei dod par sevi zināt kā kūrortpilsēta.

FacebookTwitterGoogle+